Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 1.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 2.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 3.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 4.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 5.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 6.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 7.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 8.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 9.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 10.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 11.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 12.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 13.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 14.
  • Prezentācija 'Ušu attīstības vēsture Austrumu valstīs', 15.
Darba fragmentsAizvērt

Ušu stili
Skola vai stils. Tas nav viens
un tas pats, jo vairākas skolas var
praktizēt vienu un to pašu stilu .
Svarīgākais visās skolas bija
komplekss tao- lū. Katram
stilam ir savs
tao- lū komplekss.
Divi pēdejie gadsimti
deva vislielāko ieguldījumu ušu attīstībā.

Ārējie stili
Miczun CJUAŅ (pazaudēto pēdu stils)- stila pirmsākumi meklējami Šaolīnas klosterī. Satur sarežģītu soļu tehniku.
ČA CJUAŅ –Ča dzimtas dūre,viens no tradicionāliem Ķīniešu ušū stiliem.
TUN-BEI-CJUAŅ- klāttiekošo roku (sitienu) stils.
FAN-CZĪ CJUAŅ – sākotnējais nosaukums bija ba-šaņ-fan (8 zibenīgu pārmetienu dūre).
u.c.

Iekšējie stili
BAGUĀ ČŽAN – 8 triagrammu plauksta.
SIN I CJUAŅ – prāta formas dūre jeb gribas tēla dūre.
TAICZĪ CJUAŅ – galējās robežas dūre.


Autora komentārsAtvērt
Atlants