Dzīves līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir daudz zemāks. Arī vidējā darba alga nav konkurētspējīga. Iztikas minimums Latvijā atpaliek no strauji augoša inflācijas līmeņa un cilvēkiem ir arvien sarežģītāk apgādāt sevi ar pirmās nepieciešamības precēm.
Vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā ir 440 lati mēnesī un atalgojumu vismaz 400 latu apmērā saņem 41 procents Latvijas darba ņēmēju. Privātā sektora komercsabiedrībās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 496 lati, bet uzņēmumos ar darbinieku skaitu zem 50 - 298 lati. Savukārt sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājusies no 419 līdz 564 latiem jeb par 34,8%.
Minimālā darba alga 2007. gadā palielinājās no 90 uz 120 latiem, 2008. gadā uz 160 latiem, tagad uz 200 latiem, tādā veidā nedaudz uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni. Bet arī ar to daļa nav apmierināta. Nepaaugstinot minimālo mēneša darba algu atbilstoši strādājošo iedzīvotāju prasībām, palielinās darbaspēka emigrācija, kas var izraisīt tālākas sekas - daudzi Latvijas uzņēmumi var ciest zaudējumus, negūstot pieejamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ. …
Apkopojot augstāk minēto, redzam, ka izglītībai un tās iespaidā iegūtajai iespējai strādāt augstākas kvalifikācijas darbu ir būtiska ietekme uz Latvijā strādājošo darba samaksu indivīda līmenī. Uzņēmuma lielumam, tā darbības sektoram un ekonomiskajai izaugsmei ir ietekme uz darba samaksu uzņēmuma līmenī. Tā rezultātā minimālā alga kā darba algu regulējošs mehānisms un neapliekamais minimums kā nodokļa sloga samazinošs instruments visvairāk ietekmē uz zemas kvalifikācijas darbinieku darba samaksu, it īpaši mikro uzņēmumos. Kopumā, nosakot minimālo darba algu, valsts mēģina sasniegt divus mērķus. Pirmais mērķis ir garantēt strādājošajiem iespēju pilna darba laika ietvaros saņemt iztikas nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus. Otrais mērķis ir samazināt nedeklarētās darba samaksas izplatību. Abu šo mērķu sasniegšana ir savstarpēji saistīts un nepārtraukts process. Pieaugot dzīves dārdzībai, mainoties valsts ekonomiskās attīstības un sociālās politikas mērķiem, ir nepieciešams pārskatīt arī minimālās algas noteikšanas mehānismus.
