Lādētu daļiņu virzītu kustību sauc par elektrisko strāvu. Elektriskā strāva vielā var plūst , ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņ nesēji, tādi lādiņ nesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā. Šo kustību izraisa spēks, kas darbojas uz lādētām daļiņām. Tādas vielas labi vada elektrisko strāvu, tāpēc tās sauc par vadītājiem. Lai strāva plūstu, vadītājā jāpastāv elektriskajam laukam, kuru rada elektroenerģijas avots. Magnētiskais lauks rodas ap vadītājiem, kuros plūst elektriskā strāva.
Ir 3 strāvas veidi: vadītspējas, konvekcijas un nobīdes strāva. Vadītspējas strāvu rada elektriskie lādiņi, kas pārvietojas. Šādai strāvai par strāvas plūsmas virzienu pieņem pozitīvo lādiņu kustības virzienu. Strāvai plūstot metālos, pārvietojas elektroni, kuriem ir negatīvs lādiņš. Tādā gadījumā strāvas virziens ir pretējs lādiņu kustības virzienam. Šajā kustībā lādiņu ātrumi ir ļoti lieli. Šķidrumos var pārvietoties kā pozitīvie, tā negatīvie joni. Strāva nav novērojama elektronu un jonu termiskajā kustībā, jo tā ir haotiska. Šīs strāvas var novērot tikai īpašos apstākļos. …
