Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 1.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 2.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 3.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 4.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 5.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 6.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 7.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 8.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 9.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 10.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 11.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 12.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 13.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 14.
  • Referāts 'Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Baltijas jūra    4
2.  Baltijas jūras vides aizsardzība    6
2.1.  Baltijas jūras vides aizsardzības konvencija    6
2.2.  Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā    9
3.  Baltijas jūras valstu sekmes vides aizsardzībā    11
  Secinājumi    14
  Literatūras un avotu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Referāta tēma ir „Baltijas jūra kā starptautiskais vides tiesību objekts”. Autore nolēma apskatīt Latvijas valsts skaistākās ”robežas”- jūras krasta un kāpu aizsardzību, jūras ūdens kvalitāti pasliktinošus faktorus visā Baltijas jūras reģionā un ar to saistītās problēmas.
Par Baltijas jūras likteni uztraucas šajā reģionā dzīvojošie. Un tam ir iemesls. Gan ieelpojot vēju nesto jūras mēslu smaku, sauļojoties pludmalē, gan līdz ceļgaliem brienot caur pelēkzaļu, netīru jūraszāļu muklāju, ejot peldēties. Taču cilvēku negatīvās emocijas vien stāvokli neuzlabos un piesārņojumu Baltijas jūrā nemazinās. Darba autore analizēs interneta resursus, žurnāla „Vides Vēstis” autoru dotās domas par to, kā šī problēma tiek risināta valstiskā un starptautiskā mērogā, kas jau paveikts un ko ieplānots darīt, lai mazinātu piesārņojumu Baltijas jūrā.
Izprotot problēmas svarīgumu, gan Latvijā, gan arī citās valstīs ir pieņemti atbilstoši likumi par jūras krasta aizsardzību un dabas resursu izmantošanu. Ir dažādas starptautiskas vienošanās. Darba autores uzdevums ir izpētīt Baltijas jūras vides aizsardzības pamatdokumenta – Helsinku konvencijas - vēsturisko attīstību, dalībvalstis, kuras to parakstījušas un konvencijas mērķu īstenošanai nodibināto Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas – Helsinku Komisijas darbību.
Darba nobeigumā tiks apskatīti Pasaules Dabas fonda pētījumu rezultāti par Baltijas jūras reģiona valstu sekmēm vides aizsardzībā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants