Procentu likmju svārstības. Fišera efekts

Procentu likmju struktūra jeb procentu likmju laika struktūra ir sakarība starp maksājamajiem procentiem par aizņemto kapitālu un laika periodu līdz parāda atmaksai. Tā ir atkarīga no aprēķinā pielietotās procentu aprēķināšanas metodes. Piemēram, ja no atlikušās parāda summas tiek aprēķināti procenti, tad palielinoties ilgtermiņa saistību periodam, samazinās maksājuma procentu summa. Šo sakarību izsakot grafiski līknes veidā iegūst, ka horizontālā ass attēlo ilgtermiņa saistību termiņu, bet vertikālā ass kreditoriem maksājamās procentu summas. Šīs līknes katrai valstij ir atšķirīgas un var mainīties katru dienu, ja vien mainās tirgus apstākļi.
Procentu likmju struktūra var dēvēt arī par procentu likmju termiņstruktūru. Tā parāda procentu likmju atkarību no termiņa. Šīs atkarības atspoguļojumu grafiskā veidā sauc par ienesīguma līkni. Būtiski, ka procentu likmēm, kuras atrodas uz ienesīguma līknes, ir vienāda riska un likviditātes pakāpe, kā arī vienādi nodokļu nosacījumi. Lai izveidotu ienesīguma līkni, tiek izmantots dažādu termiņu noteiktu instrumentu tirgus ienesīgums. Praksē ienesīguma līknes konstruē, izmantojot datus par ienesīgumu konkrētai vērtspapīru kategorijai ar viszemāko riska pakāpi un visplašāko instrumentu spektru skaita un termiņu ziņā, proti, valdības parāda vērtspapīriem. Procentu likmju termiņstruktūrā ietvertā informācija nodrošina centrālajām bankām vērtīgu informācijas avotu par tirgus cerībām attiecībā uz virkni būtisku makroekonomisko mainīgo lielumu, t.sk. arī par turpmākajām īstermiņa procentu likmju pārmaiņām.
Fišera efekts. Tā ir teorija, kas raksturo attiecību starp inflāciju, reālo un nominālo procentu likmi. …