Pēc dievu pareģojuma, Enejs, dvīņu Romula un Rema priekštecis, bija nokļuvis zemē, kurā vēlāk vienam no dvīņiem, Marsa dēliem, bija jāveido jaunā pilsēta un romiešu tauta. Kā tikko pilsēta bija izveidota, parādījās romiešu nākamo gadsimtu būtība – apvienot tautas un valdīt pār tām, kas sākotnēji bija nepieciešams, lai iesakņotos šajā zemē, jo pirmatnējā romiešu tauta sastāvēja tikai no vīriešiem (nebija iespējama pēcnācība), kas draudēja ar tautas izzušanu.
Sengrieķu mitoloģijā pasaule ir šaura un ārkārtīgi noslēpumaina, savukārt romiešu mitoloģija to arvien vairāk cenšas paplašināt un aptvert, apvienot pēc iespējas vairāk tradīciju kopumus. Sengrieķu mitoloģijā dievi ir fiziski klātesoši, ko viņi arī pierāda ar savām darbībām, viņi nemitīgi iesaistās cilvēku dzīvē, arī tad, kad cilvēki to nevēlās, savukārt romiešu dievi dod par sevi zināt pārsvarā tikai caur starpniecību. Romieši vienmēr bija izcēlušies ar savu vardarbību, tomēr, kad viņi pārņēma citu tautu tradīcijas, tai skaitā mitoloģiju, viņu domāšanas modelis bija spiests mainīties, viņi kļuva daudz mīkstāki, un vislielākā ietekme šajā procesā bija sengrieķu mitoloģijas un tradīciju pārņemšanai.
…
