Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Augu barības faktoru raksturojums', 1.
  • Konspekts 'Augu barības faktoru raksturojums', 2.
  • Konspekts 'Augu barības faktoru raksturojums', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Augu augšana - viens no vissvarīgākajiem auga dzīvības procesiem. Parasti augam augot, palielinās masa vai tilpums. Tomēr ne vienmēr auga augšana izsauc tilpuma, svara vai masas palielināšanos.
Augu prasības pēc barības vielām veģetācijas periodā ir dažādas. Jāatceras, ka viss auga ikgadējais attīstības cikls sastādās no četriem atsevišķiem, bet cieši saistītiem periodiem:
1) augu augšanas sākuma periods (sēklas dīgšana, sakņu un vasas veidošanās) vai ikgadējā atjaunošanās pēc miera perioda;
2) augu aktīvās augšanas periods, ko vēl mēdz iedalīt divās mazākās daļās:
a) veģetatīvo orgānu augšana,
b) reproduktīvo orgānu augšana un attīstība;
3) augu nobiedēs periods (augšanas noslēgšana un jauno veģetatīvo orgānu – pumpuru, sīpolu, gumu, bumbuļsīpolu, sakneņu, bumbuļu u.c. attīstība);
4) augu miera periods.
Vismazāk barības vielu augiem vajadzīgs pirmajā periodā, kad augs sāk tikai augt un praktiski pilnīgi pārtiek no sēklā, gumā vai sīpolā uzkrātajām barības vielām. Ja tas ir pieaudzis augs, tad augšanas sākuma periodā, atjaunojot augšanu, pašā sākumā nav jādod papildmēslojums, jo tad augam vēl pilnīgi pietiek ar tām barības vielām, kas atrodas augsnē.
Visvairāk barības vielu augu augšanai nepieciešams vajadzīgs otrajā – aktīvās augšanas periodā, kad augs veido vai papildina savu veģetatīvo masu, kā arī veido reproduktīvos orgānus. Šajā laikā ikvienam augam jādod nepieciešamie papildmēslojumi, jo barība vielu trūkums var radīt pārtraukumus augu augšanā un attīstībā. Augs aug lēnām, panīkst un nedod vajadzīgo dekoratīvo efektu.
Slāpekļa mēslojumu augiem dod tikai aktīvās augšanas periodā. Rudens pusē – augu nobriedes periodā no mēslojuma pilnīgi jāizslēdz slāpekli saturoši minerālie vai organiskie mēsli, augiem drīkst papildmēslojumā dot vēl tikai nedaudz fosforu un kāliju saturošus mēslus.
Auga organisms aug noteiktās vietās – augšanas punktos, kas sastāv no meristēmas jeb veidotājaudiem. Auga ass orgānu augšanu garumā nodrošina apikālā meristēma, kas atrodas stumbru un sakņu galotnēs. Saknēs augošā zona ir līdz 10mm gara. Stumbra augoša josla var būt no 2-4 līdz 30 mm.

Atlants