Eseja būs par skaisto, cēlo piramīdu un „zūdošo” zikurātu. Tiks apstiprināts apgalvojums, ka zikurāti tiešām izzūd. Apskatīsim arī Senās Ēģiptes un Senās Mezopotāmijas (Divupes) ģeogrāfisko situāciju, kultūras attīstību un arī saistību ar mūsdienām.
Laikposmā starp 3500. un 3200. g. p. m. ē. Mezopotāmija, teritorija starp Tigras un Eifratas upēm, kļuva pirmā civilizētā zeme visā pasaulē- tai ziņā, ka tās sabiedrības un kultūras pamatu veidoja pilsētas. Visaugstāk attīstītā Mezopotāmijas daļa bija tās galējais dienvidu apgabals-Šumera- dūņainu līdzenumu apvidus, kur izveidojās trīs spēcīgas pilsētvalstis- Uruka, Ūra un Ļagaša, kas ievērojamas ar savu savdabīgo arhitektūru. Šumeras teritorijā nebija ne akmeņu, ne minerālu, pat ne koku, tikai lielas māla nogulas, kas arī noteica Mezopotāmijas arhitektūras īpatnības, par vienīgo celtniecības materiālu atstājot no māla veidotus ķieģelīšus. Divupes civilizācija nav mazāk sena kā Ēģiptes. Divupe ir to zemju skaitā, kas ietilpst „auglīgā pusmēness” lokā, no kurienes tālāk izplatījušās pirmās labības kultūras. Upes Mezopotāmijā ir ne tikai valgmes devējas, bet arī zemes veidotājas. …
