| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Tauta | 4 |
| 1.1. | Jēdziens | 4 |
| 1.2. | Tautas tiesības pieņemt konstitūciju | 4 |
| 1.3. | Tautas suverenitāte | 5 |
| 2. | Valsts | 6 |
| 2.1. | Demokrātiska tiesiska valsts | 6 |
| 2.2. | Tiesiskas valsts idejas sākotne | 7 |
| 2.3. | Valsts kompetence | 7 |
| 2.4. | Valsts suverenitāte | 8 |
| Fiziskie jeb individuālie subjekti | 8 | |
| 1. | Valsts prezidents | 8 |
| 1.1. | alsts galva valsts politiskajā sistēmā | 8 |
| 1.2. | Prezidents kā valsts galva | 9 |
| 1.3. | Valsts prezidenta amata iegūšana | 9 |
| 2. | Deputāts | 10 |
| 2.1. | Deputāta tiesiskais statuss | 10 |
| 2.2. | Deputāta imunitāte un indemnitāte | 11 |
| Izmantotā literatūra | 13 |
Tiesību sistēma, tēlaini izsakoties, veido savdabīgu kārtību konstitucionālo tiesību daudzstāvu un daudzdzīvokļu ēkā, tiesību institūti un normas rīkojas pa stāviem un dzīvokļiem, bez tam, iekārtotie lifti, koridori un kāpnes ir kā savstarpējā saskare starp tiem. Un nav svarīgi cik sarežģīti un daudzveidīgi ir dzīvokļu izmēri un iekšējā komunikācija, ēka tik un tā stāv uz vieniem pamatiem, kas ir konstitucionālo tiesību pamati: tautas suverenitāte, dabiskās tiesības, cilvēku tiesību un brīvību aizsargāšanas prioritāte, valsts varas dalīšana, neatkarīga tiesu vara, tiesiskums.…
Konstitucionālo tiesību subjektus iedala: 1) Fiziskajos jeb individuālajos – pilsonis, valsts prezidents, deputāti, indivīds u.c.; 2) Kolektīvajos – tauta, nācija, valsts, pašvaldības u.c. Šajā referātā tiek apskatīti gan fiziskie (valsts prezidents, deputāts), gan kolektīvie (tauta, valsts) subjekti. Katram no šiem subjektiem piemīt savas tiesības un pienākumi. Katram no subjektiem tie ir individuāli. 1. Tauta 1.1. Jēdziens Pasaulē pastāv atšķirīga izpratne par tautu. „Latvijas tauta” kā politisks jēdziens ir pretstats etnogrāfiskam jēdziens „latviešu tauta”. Ar šo jēdzienu tiek aptverti visi pilntiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības piedalīties tautas suverenitātes principa īstenošanā. Ar valsti mums katru dienu ir darīšanas, - bieži mums nākas griezties pie valsts iestādēm, valstij mēs maksājam nodokļus, armija aizstāv valsti pret ārējiem ienaidniekiem, mūsu valsts, Latvija slēdz līgumus ar citām valstīm utt., bet skaidri un noteikti apzīmēt, kas ir valsts, nebūt nav viegli. Valsts jēdzienam ir sastopami daudz un dažādi jēdzieni. 1.1. Valsts galva valsts politiskajā sistēmā Ar nosaukumu „valsts galva” parasti apzīmē oficiālu institūciju vai personu, kam formāli pieder augstākā vieta valsts varas institūciju hierarhijā un kas īsteno augstāko valsts pārstāvniecību iekšpolitiskajā dzīvē un attiecībās ar citām valstīm. Valsts galva nav tikai dekoratīva vai reprezentatīva figūra, tas ir valsts augstākais vadonis, augstākais tautas interešu sargātājs. Valsts galva var nepiederēt ne vienai no klasiskajām valsts varām, tajā pašā laikā citviet valsts galva atrodas kādā no trijiem valsts varas atzariem.
