Cilvēks ir tāda dīvaina radība. Viņam gandrīz nekad nav labi. Mūsdienās tas izpaužas vēl redzamāk. Cilvēks, paskatoties uz otru, sev nepazīstamu cilvēku, nevar būt drošs, ka tam otram šis skats varētu nepatikt, un viņš tiktu „nobērts” ar daudzu nepatīkamu vārdu kaudzi. Tā tas ir vismaz jauniešu vidū. Bet ko lai dara ? Jādzīvo.…
