Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Renesanse', 1.
  • Referāts 'Renesanse', 2.
  • Referāts 'Renesanse', 3.
  • Referāts 'Renesanse', 4.
  • Referāts 'Renesanse', 5.
  • Referāts 'Renesanse', 6.
  • Referāts 'Renesanse', 7.
  • Referāts 'Renesanse', 8.
  • Referāts 'Renesanse', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Renesanse    3
  Definīcija    3
  Laikmeta raksturojums    4
  Pārmaiņas sabiedrības apziņā    4
  Humānisms    5
  Svarīgākie izgudrojumi    5
  Māksla    6
  Mūzika    7
  Literatūra    7
  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Definīcija

15. gadsimta vidū sākās viduslaikiem tipiskā dzīvesveida un domāšanas sabrukums, ko nomainīja unikāls garīgās kultūras uzplaukums, kas vēsturē tiek dēvēts par renesansi*. Straujā kultūras attīstība veicināja vēl nepiedzīvotu saimniecisko pacēlumu, veidojās jaunas politiskās idejas, kuras sekmēja viduslaiku kārtu sistēmas sabrukumu. Renesanses īpatnība bija ciešā un nesaraujamā saistība starp kultūras un saimnieciskās, politiskās un sociālās dzīves izmaiņām.
* Par renesanses sākumu var uzskatīt 14.gs. (vēsturē uzskata, ka renesanse ir no 15.gs. līdz 17.gs.), kad 1550. gadā Džordžo Vazāri sāk lietot vārdu "rinascita" (atdzimšana - atdzimst antīkās kultūras tradīcijas). Renesanses dzimtene ir Itālija - 1438.g. Itāliju apciemo Jānis VII Paleologs un Georgs Gemists Pletons, kurš itāļus iepazīstina ar Platona mācību, un Itālijā sākas antīkās filozofijas bums. Itālijā sāk veidoties agrīnās kapitālisma attiecības, notiek straujš pilsētu uzplaukums. Renesansi raksturo antropoloģizācija (orientācija uz cilvēka prātu un zināšanām) un antropocentrisms (uzskats, ka uzmanības centrā jābūt cilvēkiem un attiecībā pret cilvēku interesēm ir vērtējams viss pārējais.). Cilvēks ir darītājs kā personība, strauji ceļas izglītības līmenis un līdz ar to arī kultūras līmenis kopumā.

Sākšanās cēloņi

Pēc Provansas izpostīšanas (1209-1229) ekonomiski svarīgāko tirdzniecības ceļu krustpunkts, starp austrumiem un rietumiem, kļuva Itālija, un līdz ar to pārvērtās par visas Eiropas finansiālo centru. Tas veicināja Itālijas pilsētu ekonomisko un saimniecisko uzplaukumu un līdz ar to arī cenšanos atbrīvoties no feodāļu un baznīcas kundzības, iegūt politisko neatkarību. Varu pārņēma ievēlētās pilsētu valdes. Itālijā sāka veidoties jauns sabiedrisks slānis, pie kura piederēja tirgotāji, naudas mijēji, augļotāji, baņķieri, uzpircēji utt. - turīgi, uzņēmīgi cilvēki, parasti bez feodāļu tituliem. Tie pamazām pārņēma savā varā valsts ekonomisko dzīvi. Šim slānim bija citāda attieksme pret sevi un pasauli. Viduslaikos bija pieņemts ierobežot sevi, bet renesanse atklāja cilvēkam tiesības uz laimi šajā pasaulē.

Autora komentārsAtvērt
Atlants