Ja „rietumu cilvēks” runā un raksta par grāmatu mākslu, tad viņš ar to parasti saprot grāmatas vizuālo noformējumu, ilustrācijas, iniciāļus, taču runājot par Japānas (un arī Ķīnas) grāmatu mākslu, mums sava izpratne par to ir jāpārorientē uz visu grāmatu kopumā.
Japānas grāmata ir īpaša, unikāla kompleksa mākslas forma, kas attīstījusies ilgāk nekā 1500 gadus. Tā sevī, bez mums pierastajām mākslinieciskajām vērtībām (ilustrācijām, vāka noformējuma u.c.), vēl iekļauj daudzas citas mākslinieciskas izpausmes, kas kopā veido kompleksu sistēmu. Vāks, iesiešanas paņēmieni, grāmatas forma, kaligrāfiskā dažādība, teksta izvietojuma īpatnības, papīra faktūra un krāsa, dažādi tā dekoratīvās apstrādes paņēmieni, iespiedēja un autora zīmogi un kolofoni, ilustrācijas, kuras zīmējuši ievērojami grāmatu grafikas meistari, un visbeidzot dažādie pārrakstīšanas un iespiešanas paņēmieni padara Japānas grāmatu par unikālu mākslas darbu.
Japānas grāmatniecībai ir vēl kāda interesanta iezīme- tās unikālā spēja aizgūt no citām kultūrām (Ķīnas, Korejas) un padarīt šos jauninājumus un aizguvumus par saviem. Pat pārņemot no kontinenta kultūrām veselas struktūras, tās tiek papildinātas ar citām asociācijām un žalūzijām, tādējādi tās tiek pārvērstas par kvalitatīvi jaunu un tīri japānisku parādību.…
