Nedaudz nopietnāks darbs, kurā apspēlēta dzīvības tēma, ir P.Rozīša „Dzīvība”. Novelē skaidri tiek parādīts, ka dzīvība ir vissvarīgākais, kas cilvēkam pieder. Visi par to ir gatavi cīnīties „ar zobiem un nagiem”. Atainojot, ka bezizejas situācijā, kad jāizšķiras par dzīvību, daudzas lietas, kas iepriekš šķitušas ļoti svarīgas, uz to brīdi pazūd. Jūt, ka gribas vēl dzīvot. Draudzība, kas nesen bij tik cieša, nu ir otrajā plānā, kad tuvojas nāve. Pēkšņs, neapdomīgs solis, lai izdzīvotu, ko Maksis bija spēris, nomoka to visu dzīvi. Lai gan galvenais tēls neatdzīst, ka viņu nomoka sirdsapziņa, tomēr darbā tā parādās. Piemēram, solījums „dzīvot par diviem”, ko Maksis ik dienas atceras un cenšas pildīt. Ir redzams, ka cilvēkam ir grūti dzīvot, zinot, ka no viņa rokas draugs miris.
Vēlme dzīvot atspoguļojas arī A.Upīša darbā „Trāķietis Kilons”. Lai cik grūti nogalināt draugu, sevi nonāvēt ir vēl grūtāk. …
