Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 1.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 2.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 3.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 4.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 5.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 6.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 7.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 8.
  • Referāts 'Karš par Spānijas mantojumu', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Karš par Spānijas mantojumu    3
  Kara iemesli    3
  Kara sākums    4
  Kara pirmais posms1701-1703    5
  Kara otrais posms 1704-1709    5
  Kara trešais posms 1710.-1714    5
  Sekas    6
  Secinājumi    7
  Izmantotā literatūra    8
Darba fragmentsAizvērt

Karš risinājās no 1701. līdz 1714.gadam, tajā piedalījās vairākas Eiropas spēcīgās valstis, lai nepieļautu Spānijas karaļvalsts un Francijas apvienošanos vienā Burbonu monarhijā, jo tādā gadījumā tiktu izjaukts spēku samērs. Karadarbība pārsvarā notika Eiropā, taču tam tiek pieskatīts arī karalienes Annas karš Ziemeļamerikā.
. 1700. gadā mirst Spānijas Karalis Kārlis II, novēlot troni Luija XIV mazdēlam Ānžū hercogam Filipam, kurš kļuva par Spānijas karali Filipu V. Lai gan bija aizliegts apvienot abas teritorijas, Luijs XIV, nozīmēja Filipu par savu mantinieku.
Karš sākās lēnām, jo Svētās Romas imperators Leopolds I cīnījās par savām tiesībām uz mantojumu. Tā kā Luijs XIV sāka paplašināt savas teritorijas pārāk agresīvi, citas Eiropas valstis (Anglija, Portugāle un Nīderlandes republika) pievienojās Svētās Romas Impērijai, lai novērstu tālāku Francijas izplešanos. Citas valstis pievienojās Francijas un Spānijas koalīcijai, lai iegūtu jaunas teritorijas vai arī aizsargātu jau piederošās. Spānijā radās konflikts par mantojumu un tur izcēlās pilsoņu karš.
Karš bija centrēts Spānijā un Rietum-centrāleiropā, ar citām svarīgām cīņām Vācijā un Itālijā.
šis karš notika ne tikai Eiropā, bet arī kolonijās Ziemeļeiropā, kur konflikts kļuva zināms kā karalienes Annas karš. Kara lakā tika nogalināti vairāk nekā 400,000 cilvēku.
Karš noslēdzās ar Utrehtas (1713) un Rastates(1714) līgumiem. Tā rezultātā Filips V palika par Spānijas karali, taču zaudēja tiesības uz Francijas mantojumu, tādējādi novēršot Spānijas un Francijas karaļvalstu savienību. Austrija ieguva lielāko daļu Spānijas iekarojumu Itālijā un Nīderlandē.
Tā rezultātā tika pārtraukta Francijas agresija kontinentālajā Eiropā, un ideja par spēku samēru kļuva par daļu no starptautiskās kārtības.

Kara iemesli.
Tā kā Spānijas karalis Kārlis II bija fiziski un garīgi vārgs jo no bērnības, bija skaidrs, ka viņš nevar kļūt par mantinieku. Tādējādi jautājums par Spānijas matojumu, kurā bija iekļauti arī valdījumi Itālijā, Holandē un Amerikā, kļuva strīdīgs. Divas dinastijas kandidēja uz Spānijas troni: Francijas Burbonu un Austrijas Hābsburgu, abām karaliskajām ģimenēm bija cieša saistība ar pēdējo Spānijas karali.
Vistiešākais mantinieks bija vienīgais Francijas karaļa Luija XIV un Spānijas princeses Marijas Terēzas dēls Luijs.

Autora komentārsAtvērt
Atlants