Izglītības un karjeras iespējas medicīnas māsām

1. Profesionālās izaugsmes vispārīgie aspekti
Sabiedrības rīcībā esošo darba potenciālu veido materiālie, finansiālie, zinātnes resursi un cilvēkpotenciāls. Cilvēkpotenciāls ir personības darbspēju un īpašību kopums, kas piemīt indivīdam, kapacitāte, kas pašreizējā brīdī pilnībā neizpaužas, uzkrāta iespēja. Ir trīs veidu potenciāli:
• Psihofizioloģiskais – dotumi, nervu sistēmas tips, raksturs, temperaments, griba, emociju kvalitāte.
• Darbības potenciāls – intelekta līmenis, profesionālā gatavība, pieredze, kultūras līmenis, nostādne, darbības motivācija, komunikācijas spēja, personības socializācijas līmenis, sociālā identitāte organizācijas vidē.
• Radošais potenciāls – kreativitāte, iztēle, kognitīvās spējas, briedums. Emocionālā inteliģence, pašrealizācijas vajadzības.
Lai prognozētu darba rezultātus ir jāņem vērā personības kvalitātes rādītāji un to specifika: psihes kultūra, fizioloģiskās un psihiskās spējas un iespējas, jaudas pakāpe, sociālais statuss un loma, vara, autoritāte, profesijas izvēles atbilstība, darbspēju izmantošanas pakāpe un citas personības kvalitātes[5].
Cilvēkpotenciālu raksturo kompetence. Kompetence (latīniski competens – piemērots, atbilstošs, kvalificēts) veidojas no sociālās un profesionālās kompetences[5].
Sociālā kompetence nozīmē personības veiksmīgu rīcību īpašos sociālos apstākļos, kā arī nestandarta situācijās. Tās ir spējas mijiedarboties ar sociālo vidi, interakcijas prasme, komunicēšanās prasme, augsti attīstīta pacietība, mērķtiecība.
Profesionālā kompetence ir spēja realizēt aktivitātes profesijas funkciju ietvaros, izmantojot vērtību filtru zināšanu selektīvā izvēlē, spēja integrēt zināšanas un vērtības mērķu sasniegšanai profesionālā darbā.
Profesionālo kompetenci veido:
• Ieguldījuma kompetence - uzvedība, uz vērtībām orientēta profesionālā darbība, analītiskās atspoguļošanas spējas, modelēšanas prasmes.
• Procesuālā kompetence – sadarbība, interakcija, mijiedarbība, zināšanu adaptēšana, iemaņu integrēšana profesijā, uzskatu veidošana, spēja integrēt un atspoguļot pieredzi.
• Rezultatīvā kompetence – uzvedības novērtējums, jaunas zināšanas un vērtīborientācija, risinājumu novērtējums, praktiskā darbība un novitāte.
Visas kompetences izpaužas trīs stadijās – atkarībā no zināšanu apguves, informācijas apstrādes, vērtīborientācijas, pieredzes, radošuma, aktivitātes un prasmes lietot zināšanas profesijā.
Ir trīs elementi, kurus jāvērtē straujā attīstības situācijā:
• Domāšanas veids – tas ir atkarīgs no spējas paredzēt, darboties, pielāgoties, vērtēt savu darbību, interpretēt notiekošo un paredzēt attīstības sekas.
• Emocionālais intelekts – tā ir attieksme, spriedums, izvēle, vērtējums un spēja nodalīt personiskās jūtas no profesionālām attiecībām.
• Diagnostikas kartes – tas ir spēja vērtēt situāciju, notikumu gaitu un prognozēt attīstību.
Cilvēki ir spējīgi visā savā aktīvā mūža garumā pastāvīgi mācīties, pilnveidoties, attīstīt profesionālo kompetenci[5].
…