1. Estētiskā raksturojums
Estētika – filozofiska zinātne par estētisko dabā, sabiedrībā, par materiālo un garīgo darbību, par kopējiem jaunrades principiem pēc skaistuma likumiem.
Estētiskais nav pastāvīga un nemainīga substance. To nevar atklāt ne materiālās pasaules parādībās, ne cilvēka darbības rezultātos. Estētiskais ir subjektīvā un objektīvā dialektiska vienība. Tas ir cilvēka saskarsmes ar dabu, mākslas darbiem un radīšanas procesu rezultāts. Estētiskais rodas pašā cilvēka attieksmes procesā pret pasauli. Cilvēks kā zināms, apgūst pasauli darbības procesā. Pasaules aktīvās praktiskās apgūšanas laikā attīstās arī cilvēka apziņa: formējas un veidojas uztvere, jūtu kultūra, produktīvās iztēles un tēlainās domāšanas spēja. Šīs un dažas citas spējas un īpašības raksturo personības estētisko kultūru, kura savā pamatā iekļauj estētisko apziņu.
2.Skaistais, skaistā veidi.
Skaistais- tā ir estētikas kategorija, kurā tiek atspoguļoti un novērtēti priekšmeti un parādības no estētiskā ideāla viedokļa. Skaistais – tā ir visa esošā pilnības augstākā pakāpe. Būtiska skaistā puse ir formas atbilstība saturam, harmoniska visu priekšmetu un parādību pušu savstarpēja attiecība, organisks saskaņojums ar apkārtējo kontekstu. Skaistais nosaka cilvēka dzīves apgūšanas mēru, tādu mēru, kad cilvēka darbība no utilitārās un aprobežotās pārvēršas brīvajā un universālajā. Skaistais nepiemīt dabai kā tādai, ja to neskata cilvēks. Skaistais rodas cilvēka un priekšmetiskās vides mijiedarbības rezultātā.
…
