Kopumā var secināt, ka ideja par ES demokrātijas deficītu pārsvarā rotē ap ES institūciju varas sadali, iedzīvotāju iespējām ietekmēt politisko darba kārtību un institūciju darbību, kā arī institūciju sadarbību ar iedzīvotājiem. Lai arī pastāv ES demokrātijas aizstāvētāji un kritiķi, būtiski ir apsvērt abas puses, runājot par demokrātijas deficītu. Varbūt var likties svarīga un nepieciešama iedzīvotāju iesaiste ES institūciju un politikas darbībā, tomēr, ir arī jāapsver tas, vai ES iedzīvotāji ir gatavi un ieinteresēti iesaistīties politikas ietekmēšanā. Par piemēru es gribētu minēt Seno Grieķiju, kura uzskatāma par vienu no demokrātijas šūpuļiem, lai arī tad idejiski polisu sapulcēs tika pārstāvēti visi pilsoņi (un pilsonis bija tikai noteikts vīrieti, ar noteiktu īpašumu un piederību), pilsētām paplašinoties tiešā demokrātija nebija iespējama fizisku apstākļu dēļ. Tā pat arī mūsdienās un ES kontekstā – Eiropas Savienība paplašinās un tieša iedzīvotāju iesaiste fiziski nav iespējama. Ar to es arī negribētu teikt, ka ir jāpazūd iespējām, kuras piedāvāt iedzīvotajiem, lai ieskaitītos, bet gan to, ka iedzīvotāju demokrātiskā iesaiste ES institūcijās ir jākļūst par vienu no primārajām ES politikām.…
