Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 1.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 2.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 3.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 4.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 5.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 6.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 7.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 8.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 9.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 10.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 11.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 12.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 13.
  • Referāts 'No fosilā kurināmā uz ilgtspējīgiem resursiem enerģijā', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Izplatītāko alternatīvās enerģijas avotu veidu raksturojums    4
  Situācija Eiropā    7
  Situācija Latvijā    7
  Secinājumi    13
  Literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Viens no mūsdienu svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt ilgspējīgu attīstību pasaule, izstrādājot ilglaicīgu stratēģiju, kuras mērķis ir saskanot vides, ekonomikas un sociālo politiku.
Enerģija naktsmītnēs tiek patērēta apsildei, saldēšanai, apgaismošanai un elektroierīcēm. Ietekmi uz vidi var ievērojami samazināt, samazinot enerģijas patēriņu, kā arī izmantojot alternatīvos enerģijas avotus (no atjaunojamiem resursiem).
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības sabiedrībai, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.
Piemēram, atomelektrostacijās elektroenerģijas iegūšanai sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu. Patiesībā līdz šim vēl nav zināms pilnīgi drošs reaktīvo atkritumu uzglabāšanas veids. [10, 11]
Ievērojamu daļu no stacionāro izmešu avotu gaisa piesārņojuma rada enerģētiskie uzņēmumi un iekārtas – termoelektrocentrāles, siltuma centrāles un katlu mājas, kā arī tehnoloģiskie procesi, kuros izmanto fosilo kurināmo (kurināmais, kas iegūts no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas gāzes, kūdras). Ogles un nafta ir to dzīvnieku un augu atliekas, kas ir dzīvojuši pirms miljoniem gadu. Kad tās tiek dedzinātas, rodas slāpekļa oksīds, sēra dioksīds un oglekļa dioksīds. Šīs gāzveida vielas nonāk gaisā, un mūsdienās to daudzumi ir tik lieli, ka izraisa vides problēmas.
Fosilā kurināmā sadedzināšanas procesā radušais oglekļa dioksīds ir viena no daudzām gāzēm, kas dabīgi ietilpst gaisa sastāvā. Tas nepieciešams gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, jo tiek izmantots fotosintēzē. Turklāt ar tā palīdzību ap mūsu planētu tiek saglabāts Saules siltums, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu uz Zemes.…

Atlants