Āpsis – (Meles meles)- plēsēju kārtas semuļu dzimtas suga. Āpša ķermeņa garums -80 cm,masa pavasarī, vasarā -7-10 kg., rudenī līdz 25 kg.Ķermenis masīvs, tā pakaļdaļa ir plata, priekšdaļa sašaurināta. Galva garena, ar slaidu purnu. Aste īsa.Kājas masīvas, īsas, ar līkiem, platiem, zemes rakšanai piemērotiem nagiem. Apmatojums uz muguras sudrabpelēks, kakls, krūtis, kājas un ausis melnas (ausīm balta apmale). Galva balta,no purna pāri acīm līdz ausīm stiepjas 2 melnas joslas. Krēslas un nakts dzīvnieks, guļ ziemas miegu.Dzīvo mežos smilšainos uzkalniņos, kur izrok alas.Visēdājs, ēd zemsedzē un augsnē mītošos bezmugurkaulniekus, peļveidīgos grauzējus, putnus un to olas, rāpuļus, abiniekus, zaķu un stirnu mazuļus, vasaras beigās un rudenīarī augu barību.Āpšu alas varbūt nelielas, ar 3-4 izejām, bet varbūt arī liela ala”pazemes pilsētiņa”ar alu sistēmu vairākos līmeņosun daudzām izejām.Alu sistēmas centrā atrodas midzenis: ja alu komplekšā dzīvo vairākas ģimenes, midzeņi varbūt vairāki. Āpsis ir monogāms dzīvnieks , riesto martā – maijā.Grūsnība (ieskaitot latento periodu dīgļa attīstībā) ilgst aptuveni 330 dienu.Mazuļi parast 2-3 dzimst martā – aprīlī.Āpšus medī atļauts no 1. septembra – 31. decembrim.Medī uz gaidi pie alas vai ar alu suņiem, kas iedzen āpsi strupceļā, no kura mednieks to izrok .Āda skaista un ļoti izturīga. Gaļu var lietot uzturā.Taukus izmanto tautas medicīnā.…
Eiropā āpsis nav apdraudēta dzīvnieku suga,taču dažviet katru gadu autovadītāju neuzmanības un cilvēku cietsirdības dēļiet bojā tūkstošiem dzīvnieku. Āpšus cilvēks ir izmantojis jau gadsimtiem ilgi – izvilka no alām, lai izmantotu cilvēku izklaidei, liekot cīnīties ar suņiem, ķēra ādas dēļ.Tiešas briesmas āpšus sagaida galvenokārt uz ceļiem un dzelzsceļa, viņus apdraud arī dabiskās vides iznīcināšana.
