SECINĀJUMI.
Viljams Šekspīrs savā daiļradē ir izvēlējies parādīt ļoti sarežģītu un dziļu, toties iedziļināšanās vērtu cilvēka dzīves daļu vēlīnajā renesansē. Tiesa gan, lai šos darbus saprastu vai vismaz tuvotos patiesajam skaidrojumam, ir nepieciešams laiks, lai spētu iedziļināties, jo izcilais prozaiķis darbus vispasaules lielākajās un ietekmīgākajās tēmās jau no laika gala - mīlestība, naids, varaskāre un alkatība - ir aprakstījis izcili dziļi un ar daudz lielāku jēgu, kā varbūt sākotnēji var likties.
Varaskāre, pienākums un vainas apziņa cilvēku ir nomocījušas vienmēr. Katram cilvēkam tā kaut kur dvēseles dziļumos mīt, jautājums ir - cik ļoti mēs cenšamies to apslēpt? Ar varaskāri cilvēks var ātri saslimt, un smagākos gadījumos par aizmirst, kas ir ģimene, mīļie cilvēki un draugi, kas lieliski parādījās arī Šekspīra lugās. Ar vienu pilienu šīs „indes” var pilnīgi pietikt, lai cilvēks tiktu saindēts. Ar to es domāju, ka atliek tikai vienu reizi kārtīgi sajust, ko nozīmē liela vara un ietekme, lai cilvēks ar to saslimtu uz mūžīgiem laikiem. Tieši šis aspekts un no tā izrietošās sekas ir lugu „Hamlets” un „Makbets” viens no galvenajiem vadmotīviem. Spēcīgi darbi, kuri cilvēku prātus ir nomocījuši vērā ņemamu laiku.
…
