Rīgas dibināšanas noslēpums.
Jāizgaisina daži mīti par bīskapa Alberta „nopelniem”. Tradicionāli ar viņa vārdu saista Rīgas dibināšanu. Tiesa, 1201. gadā viņš pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu, padarīdams to par nozīmīgāko administratīvo centru Livonijā, kas, protams, sekmēja Rīgas kā pilsētas izaugsmi. Viņš arī piešķīra tās tirgotājiem īpašas privilēģijas un gādāja, lai Rīgas tirdzniecībai nebūtu konkurentu, kas izpaudās gan zemgaļu ostas blokādē, gan Koksneses un Jersikas iekarošanā. Tajā pašā laikā hronists Indriķis, kurš diezgan plaši aprakstījis Alberta darbību, piemin tikai to, ka 1201. gadā uz plaša laika tika celta Rīgas pilsēta, nepieminot kādu īpašu bīskapa Alberta lomu pašā celtniecībā, izņemot jau minēto pārcelšanos no Ikšķiles uz Rīgu. Nākas secināt, ka daudzie attēli, kuros bīskaps Alberts redzams ar ķelli rokā liekot pilsetai pamatakmeni, ir tikai mākslinieciskas fantāzijas darinājumi bez kāda dokumentāra pamata. Jādomā, ka lielākie nopelni vācu Rīgas dibināšanā tomēr būs bijuši Gotlandes vācu tirgotajiem, kaut gan arī bīskaps Alberts, protams, ņēma šajā lietā dalību.
…
