Jānis Klīdzējs dzimis 1914. gada 6. maijā Latgales lauku sētā, Livžas ciemā. Tur viņš iepazina zemnieku sūro un grūto, taču auglīgo darbu. Mācījies Sakstagala pagasta skolā, kur skolotāja Alīda Zepa viņu pirmoreiz ieveda skaistajā un apbrīnojamajā literatūras un mākslas pasaulē, kā arī nozīmīgas bijušas audzināšanas stundas, kurās sevišķa vērība tika pievērsta gribasspēka izkopšanai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Pamatskolu Jānis Klīdzējs beidza 1929. gada pavasarī, pēc tam iestājās Rēzeknes Valsts komercskolā. Tur viņš iepazina arī daudz draugus un iemantoja daudzas dzīvē noderīgas atziņas. Tālāk viņa ceļš ved uz Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti.
Literatūrā Jānis Klīdzējs ienāca 30. gadu vidū un otrā pusē, kad Latgales preses izdevumos parādījās viņa dzejoļi, tēlojumi, stāsti un publicistiski raksti.
1942. gadā iznāca J. Klīdzēja pirmā grāmata – romāns “Jaunieši”, ar ko viņš arī iemantoja lasītāju uzmanību. 1944. gadā viņš tāpat kā daudzi citi tūkstoši bēgļu no Baltijas dodas pasaulē. Vispirms viņš nonāk Vācijā, kur arī iznāk viņa grāmatas, pēcāk 1950. gadā pārceļas uz ASV. Tur mācījies Kalifornijas universitātē klīnisko socioloģoju, kur ieguvis maģistra grādu, ko izmantojis darbā ar pusaudžiem un psihiatriskā slimnīcā, 9 gadus strādājis par skolotāju šajā universitātē un pasniedzis cilvēka uzvešanās zinātnes.…
