Garlībs Merķelis dzimis 1769.gada 1.novembrī (21.oktobrī pēc vecā stila) Lēdurgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē. Garlībs bija sestais bērns ģimenē no septiņiem.
Tēvs Garlībā ieaudzināja tieksmi pašam visu vērot un vērtēt. Kad reiz zēns pieredzēja veca nevainīga zemnieka pēršanu un visa bērna būtne bija satricināta par šādu cilvēka cieņas pazemojumu, tēvs pastāstīja viņam par latviešu paverdzināšanu.
Zaudējis pastāvīgus ienākumus, Daniēls Merķelis ar ģimeni 1771.gadā pārcēlās uz Vecpiebalgu pie mācītāja Lindes. Tur sākas mazā Garlība ceļš uz izglītību, zināšanām. Viņa pirmais skolotājs bija tēvs, kurš gan nedeva sistemātiskās zināšanas, tomēr spēja iemācīt vienu svarīgu prasmi – patstāvību domāšanā. 1776.gadā vecāki nolēma sūtīt Garlību skoloties uz Rīgu. Vispirms viņš apmeklēja primitīvo lasīšanas skolu, tad sekoja rakstīšanas skola bāriņu namā, kuru vēlāk pats Garlībs nodēvēja par „bērnu elli”. Pēc ļoti īsa šo mācību iestāžu apmeklējuma sekoja savu labo slavu apliecinājusī Rīgas Domskola. Kad 1782.gadā nomira Garlība tēvs Daniēls, ģimene nonāca lielu grūtību priekšā. Zinības alkstošajam Garlībam bija jāpārtrauc mācības un jāatgriežas mājās mātei palīgā vadīt saimniecību. Nākamie divarpus gadi aizritēja pilnīgā noslēgtībā, un par galveno Garlība nodarbi kļuva tēva atstātajā vērtīgākajā mantojumā – bibliotēkā. …
