Viena no obligātām identitātes koordinātām ir dzīves cikla posms; tieši pusaudža vecumā indivīdā izveidojas fizioloģiskās augšanas, garīgā brieduma un sociālās atbildības priekšnosacījumi, kas ļauj pieredzēt un pārdzīvot identitātes krīzi. Par identitātes krīzi var runāt pat kā par pusaudzības psihosociālo aspektu. Šinī vecumposmā identitāte iegūst noteiktu formu, kas izšķiroši ietekmē indivīda tālāko dzīvi.
Cilvēka attīstību Ē. Ēriksons aplūko no iekšējo un ārējo konfliktu aspekta; šos konfliktus vitāla personība spēj pārciest, pēc katras krīzes iegūstot pastiprinātu iekšējās vienotības izjūtu, asāku spriestspēju un attīstītāku panākumu gūšanas spēju saskaņā ar savu un sev nozīmīgu cilvēku priekšstatu par to, kas ir panākumi. …
