Multikulturālisms ir tipiska 20gs.zinātnes parādība. Tā pamatā ir visu kultūru vienlīdzības atzīšana; dažādu kultūru atšķirību respektēšana un cieņa, diskriminācijas noliegšana;politisko,reliģisko,filozofisko,kultūras atšķirību atzīšana; nacionālās pašcieņas saglabāšanas nodrošināšana.
Multikulturālisms ir metodoloģisko principu kopums.
Manuprāt, tas atspoguļojas principos, kuri reglamentē informācijas atlasi un organizāciju. Mūsdienās visa informācija ko saņemam orientēta uz svešo, atšķirīgo un tas kurš sagatavo šo informāciju ir kopā attiecīgajā laikā un telpā, tas ir valstī, novadā, pilsētā arī kādā noteiktā mikrovidē.Tas viss labi atklājas interkulturālā izglītībā.
Interkulturālajai izglītībai ir vairāki etapi.70.gadu sākumā skolās parādījās eksperimentālās klases.Tās bija domātas viesstrādnieku bērniem. Pēc apmēram desmit gadiem 80.g. sākumā notika pārmaiņas- eksperimentālajās klasēs sāka apvienot visus bērnus netikai ieceļotāju atvases. Tolaik sāka dominēt atziņa par nepieciešamību skolā panākt vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem- vietējiem un iebraucējiem.
80.g. interkulturālās izglītības centrā bija valsts valodas un kultūras vēstures mācīšana, tādējādi veicinātu integrācijas procesu un ieceļojušie ātrāk iedzīvotos attiecīgajā zemē.
90.g. nonāca pie secinājuma, ka izglītībā jābūt tādiem elementiem, kuri palīdz saglabāt nacionālo identitāti. 20.gs. beigās Latvijas sabiedrībā multikulturālisms veicina latviešu valodas un kultūras nostiprināšanos. Liela nozīme ir migrācijai interkulturālās izglītības attīstībā. …
