Bieži esmu dzirdējis cilvēkus diskutējam par to, kas sāp vairāk - fizisks sitiens, vai emocionāls pārdzīvojums. Agrāk es pat nezināju, kuram viedoklim piekrist, patiesībā, es par to īsti nedomāju, taču reiz notika kas tāds, kas lika man nopietni pārdomāt šo jautājumu.
Domāju, ka nevienu nepārsteigs mans apgalvojums, ka pusaudži mēdz būt neiecietīgi. Daži to "noraksta" uz pubertāti, citi skaidro ar sliktu audzināšanu, kādi citi vēl pavisam citādi, bet tas jau nemaina faktu, ka, ilgi nedomājot, tieši pusaudži būtu nosaucami par visneaprēķināmākajām būtnēm zemes virsū.
Arī tas nevienam nebūs brīnums, ka tieši pubertātes vecumā cilvēkam nereti gadās nodarīt paari otram, tā nemaz nedomājot.…
