Senā Ķīna

Tautu periodizāciju veic pēc valdīšanas dinastijām:
1) Leģendārais posms, ilgst 500-600 gadu, no aptuveni 2100.p.m.ē., valda Sju dinastija.Konfūcijs sarakstījis par šo laika periodu daudz leģendu un idealizē šo posmu, dēvējot par “zelta laiku”.
2) Šan In līdz 1127.g.p.m.ē.. Ķīnā rodas aristokrātija - veic ierēdņu funkcijas, nostiprinās priesteru kārta, zemnieki apvienojušies kopienās, veidojas pilsētas. Izveido kalendāru, audzē zīdtārpiņus, veido hieroglifus, ir arī vergi. Zeme auglīga, teritorija liela, tāpēc daudz iebrucēju.
3) Rietumu Džao laikmets līdz 770.g.p.m.ē..Teritorija strauji paplašinās, pieaug vergu skaits.Palielinās valsts aparāts, kurš, teritorijas lieluma dēļ - slikti ceļi, sliktas komunikācijas - nostūros zaudē nozīmi. Ierēdniecības nav - ierēdņu funkcijas veic aristokrāti - savējie amatos. Nav vienotas likumdošanas. Rietumu džou cilts 770.g pārceļas uz austrumiem, uz Lojas pilsētu. Turpina iekarot jaunas teritorijas, attīstās kultūra. Džou pastāv līdz 3gs.p.m.ē..
4) Austrumu Džou laikmetā turpināja nostiprināt novadu valstis un šo valstiņu konkurence nāca par labu filozofijas attīstībai.
5) Ciņu impērija no 221.g.p.m..ē..Visu teritoriju pakļauj mazā Ciņu valstiņa. Tiek veiktas reformas,likumdošana, vienota nauda un rakstība. Pabeidz LieloĶīnas mūri, notiek vispērēja grāmatu dedzināšana.Saglabājas grāmatas par lauksaimniecību un legistu idejas saturošās, kuru vērsās pret Konfūcija idejām.Pēc valdnieka nāves notika pilsoņu karš.
6) Maņ dinastijas posms no 206.g.p.m.ē., valda 400 gadu.Ķīna nostiprinās kā birokrātiska un centralizēta valsts. Izveido zīda ceļu, atjauno filozofiskos rakstus, atklāj papīra izgatavošanas noslēpumus.Nozīmīgākie ir Laodzi darbi. Ilgst līdz 580.gm.ē..…