Darbā “Valsts” Platons raksta: “Bet katra valdība izdod likumus, kas tai izdevīgi: demokrātija – demokrātiskus, tirānija – tirāniskus un tā tālāk. Tā rīkodamās, valdība taču it kā atzīst, ka šie likumi ir pavalstniekiem taisnīgi un pašai izdevīgi, bet likuma pārkāpējus tā soda par netaisnību. (…) Visās pilsētās par taisnīgu atzīst pastāvošai valdībai izdevīgo, bet tās rokās ir vara. (1.38.)
Aristotelis nodala rakstura kvalitāti – taisnīgumu, no taisnīguma, kas attiecas uz sabiedrisko dzīvi: “Par taisnīgumu sauc tādu noturīgu rakstura kvalitāti, kura garantē spēju rīkoties taisnīgi un kura arī darbībā izpaužas kā taisnīga rīcība; turklāt šī rakstura kvalitāte nosaka arī cilvēka gribu rīkoties taisnīgi. (…) Viss, ko nosaka likumdošana, ir taisnīgs, un mēs atzīstam, ka arī katrs atsevišķais ar likumdošanu saistītais jautājums ir taisnīgs.…
