19. gadsimtā Baltijas guberņās tika reslizētas agrarās reformas, tas realizēja lai palīdzētu latviešu un igauņu zemniekiem, lai atvieglotu to dzīves apstākļus. Vairāku iemeslu dēļ šīs reformas daļēji nebija veiksmīgas, tomēr tās deva manāmus uzlabojumus Baltija guberņu zemnieku dzīvēs.
Agrarā reforma bija ilgs process, kas, pastāvot konservatīvās muižniecības pretestībai, ilga no 1804. gada līdz 1861. gadam. Katrīnas II iesākto agrarpolitikas liberalizāciju Baltijas guberņās turpināja viņas mazdēls Aleksandrs. Ar caraAleksandra I atbalstu 19. gs. sākumā tika realizētas reformas. Reformas paātrināja 1802. g. Kauguru muižā uzliesmojušie agrārie nemieri. Pašu nemieru tuvākais iemesls bija valdības rīkojums par dažu naturālo nodokļu pārvēršanu naudas maksājumos. Valdības rīkojumu paziņoja tik neveikli, ka zemniekiem radās aizdomas, it kā muižnieki no viņiem kaut ko vēlas noslēpt. Izplatījās baumas, ka ķeizara pavēlē esot zemniekiem piešķirta arī brīvība, tikai muižnieki viņiem to apslēpjot. Noticēdami šādām baumām, Kauguru un citu apkārtējo muižu zemnieki atteicās iet klaušās. Zemnieku nomierināšanai Kauguru muižā ieradās zemes tiesnesis ar pulciņu kareivju. …
