Mūsdienās par plaģiātismu runā visplašākajā kontekstā, sākot no publicistikas, beidzot ar akadēmiskā grāda aizstāvēšanu un biznesa interesēm. Plašākā nozīmē plaģiātismu var skaidrot kā autortiesību un blakustiesību pārkāpumu, noklusējot vai pārveidojot informāciju par darba autoru bez paša autora piekrišanas.
Vārds „plaģiātisms” cēlies no latīņu izcelsmes vārda pladium (nolaupīšana)1. Tā dēvē kāda cita autora darba, vai arī šī darba daļas, vai tas būtu literārs vai zinātnisks darbs, izgudrojums, vai kas tamlīdzīgs, uzdošanu par savu vai arī publicēšanu ar savu vārdu vai pseidonīmu. Bieži vien lieto arī vārdu plaģiāts. Par plaģiātu dēvē darbu, kurā veiktas nenozīmīgas satura vai formas izmaiņas (piemēram, romāna personāži nodēvēti citos vārdos) vai arī kurš ievietots citā kontekstā. Taču vienlaikus plaģiātu nevajadzētu sajaukt ar ideju, arhetipu vai darba veidošanas metožu brīvu izmantojumu oriģināldarba radīšanai2.…
