Tātad audzināšanā mērķtiecīgi tiek veicināta cilvēka personības pilnveide, ieaugšana sabiedrībā un kultūras vērtību apguve. (A.Špona, 2004)
“Audzināšana raksturota kā veidošana sociālajam”, socializācija – kā tapšana sociālam, tās abas tiek skatītas kā kulturizācijas sastāvdaļas. (Tenorth, 1992)
Audzināšana ir sabiedrības kultūras pamats, kas sekmē cilvēces attīstību. Ar audzināšanu un tās funkcijām sastopamies ikdienā – skolā, darbā, ģimenē, tā ir vērsta pret sevi, cilvēkiem sev apkārt, pret sabiedrību kopumā, un tas viss kopā veido audzināšanas saturu. Audzināšanas galvenie principi ir mērķtiecība un balstīšanās un pozitīvo cilvēkā, un tā sevī ietver arī pašaudzināšanu, tā ir sociālās pieredzes pārmantošana, pieaugušo apzināta mijiedarbība ar bērnu, kā arī daudzpusīga un daudzveidīga darbība, kas virzīta uz attieksmes veidošanu pret sevi un citiem.
…
