Datoratkarība kļūst arvien „populārāka”. Pavisam jauna atkarība, kas radusies tikai kādus desmit gadus atpakaļ, kad tehnoloģijas sāka strauji attīstīties.
Par datoratkarības upuriem kļūst jaunieši, tādi paši kā es, tādēļ mani vienmēr moka viens un tas pats jautājums, vai gadījumā es pats tāds nekļūšu? Cik traģiski tas būs? Vai kļūšu atstumts? Vai būšu pārlieku nervozs? Kāds pamats tam, ja tāds kļūšu?
Iepriekš minētie jautājumi dažkārt man rodas galvā tāpēc, ka pazīstu gan bērnības, gan skolas draugus. Bieži es pastaigājoties, dzirdu sakām daudzus šādus izteicienus: „Tajā Playstation tik reālas gonkas! Jā, un zini, kā tas džekiņš spēj šaudīties ar deviņmilimetrīgo!” Un tik tālāk, un tik tālāk! Bez apstājas tiek lietoti nebeidzamie spēļu termini! Arī draugi man piedāvā spēles, dažkārt tas šķiet man pat uzbāzīgi. Ir arī tādi, kas stundām sēž internetā, lejupielādē spēlītes, sarunājas portālos utt. Tik bezgala daudz atkarību radušās datora dēļ! …
