Pēc apkopotās informācijas, var secināt, ka ir atšķirība, ja juridisko palīdzību sniedz jurists, kas nav advokāts, un jurists, kas ir advokāts. Advokāta sniegtā palīdzība būs plašāka, un ar lielāku pieredzi, viņš būs izgājis noteikta ilguma praksi juridiskā profesijā, ieguvis noteiktu kvalifikāciju, kā arī kārtojis eksāmenu, lai kļūtu par advokātu. Advokāts var būt par aizstāvi kriminālprocesā. Sagatavot visus dokumentus, juridiskos jautājumus, kā arī var aizstāvēt pirmstiesas izmeklēšanā. Advokāta darbā nevar iejaukties valsts.
Jurists, padomu var sniegt tikai, kas saistīts ar materiālo un procesuālo tiesību normu un tiesību principu piemērošanu, tiesu praksi un tiesību doktrīnas izmantošanu. Jurists padomu spēs sniegt vairāk no teorijas, nevis no prakses. Viņš sniegs ieteikumus un vērtējumus par klienta darbības likumību un izmaiņām likumdošanā. Jurists varēs sagatavot normatīvos aktus un juridiskos dokumentus. Spēs izskaidrot un piemērot dažādus likumus, juridisko noteikumus un lēmumus. Gluži tāpat juristam nevar būt pilnvarojums, kuru apliecina orderis. Darba autore uzskata, ka advokāts spēs labāk sniegt juridisko palīdzību , nekā jurists.
…
