Kārlis Skalbe nepārprotami ir latviešu sirsnīgākais rakstnieks, kura darbu īpatnība ir panpsihisms*. Skalbes darbos it visam ir dvēsele, jo rakstnieks mīl itin visu uz pasaules.
Es ieslēgts vienā veidā,
Man vienas sāpes ciest –
Bet tūkstoš brāļu un māsu
Pie krūtīm gribas spiest.
Cits – jūras dzelmē zilā,
Cits – meža biezumā,
Man brālis putniņš silā
Un zivtiņa atvarā.
(No dzejoļa „Zivtiņa”.)
Skalbes radītais tēls, atšķirībā no Raiņa tēla, nekad nav vientuļš, jo dzīvo savā dvēselē, dzīvo ar visiem, ko mīl. Rakstnieka darbos pausta vienlīdzība starp visu šajā pasaulē. Skalbes personība – un tā ir latviešu kultūras īpatnība – savu ceļu iet ar sirdi. Skalbes daiļradē manāmas arī stipri patriotiskas jūtas.…
