Epā tiek izmantots plašs epitetu klāsts. Epitets – māksliniecisks apzīmētājs, kam jāpaspilgtina iespaids par attēlojamo objektu. No epitetiem, kas izmantoti varoņu aprakstos, var secināt, ka varoņi ir drosmīgi, braši, diži, vareni, slaveni, dūšīgi, knaši, stipri /stiprākie/… Daudziem varoņiem ir arī konstanti epiteti, kurus nosaucot pat nevajag nosaukt varoņa vārdu, kad jau zināms, par kuru varoni runā – Diomēds, šķēpmetis, Tīdeja dēls; Odisejs, daudzpraša gudrais; Melenājs, cīniņā brašais, Atreja dēls; Ahillejs, ātrkājis knašais; Hektors, līdzīgais dievam; Andromacha, baltroce daiļā; arī dieviem ir savi konstantie epiteti – Zevs , varenais Krona dēls, Krona dēls gudrais; Atēna, Kronida meita, varenā dieve, spulgace; rožpirkste Ausma. Varoņu un dievu epiteti iezīmē viņu lomas karā. Epitetos izmantota inversija – mainīta ierastā vārdu kārtība, lai uzsvērtu varoņa vai dieva nozīmīgumu.
Daudz izmantoti vienkāršie epiteti – briesmīga cīņa, varkalti šķēpi, mirdzoši šķēpi, ātrkāju zirgi, vīrišķa drosme, mīļotais brālis, mirstīgais vīrs, saldenais vīns, Īlija svētā… Epitetu lietojums epa valodu padara krāsainu un piedod tai eksaltētu noskaņu, iezīmē arī traģismu.
Salīdzinājumi. Cilvēku dzimums tiek salīdzināts ar lapām mežā –
Itin kā lapas aug mežā, tā vairojas cilvēku dzimums.
Vienas rauj rudeni vētra, bet otras drīz meži jo biezie,
Pumpurus atraisot, audzē, kad ziedonis atnāk no jauna:
Gluži tā cilvēku dzimums: te dzīvo, te iznīkst jo drīzi.
Vairāk salīdzinājumu sestajā dziesmā neizdevās saskatīt, ja nu vēl vienu pavisam vienkāršu – Atēnai ziedojamās drēbes tiek salīdzinātas ar zvaigznēm – mirdzēja viņas kā zvaigznes.
…
