19. gs. jauna literatūras kopaina
Literatūra attīstījās straujāk
Radās jauni virzieni:
Romantisms
Reālisms
Naturālisms
Romantisms
Romantisma literatūrā uzsvērta gara, kaislību, intuīcijas, iztēles pārākums par prātu, racionalitāti
Romantisms aktualizēja folkloru un mitoloģiju, kā arī viduslaiku kultūru
Romantismā īpaša loma ir arī ironijai
Novāliss (1772-1801)
Viens no izcilākajiem Jēnas skolas pārstāvjiem, romantiķis
Pārstāvēja agrīnos vācu romantiķus
Pasauli uzlūkoja kā vienotu veselumu un cilvēku kā tās sastāvdaļu
Viņaprāt, galvenais pasaules izziņas līdzeklis - intuīcija
Frīdrihs Šellings (1775 – 1854)
Dabas un gara filozofs, romantiķis
Tiecās uztvert un saprast pasaules vēsturisko attīstību
Atstāja milzīgu ietekmi uz pirmās paaudzes romantiķiem
Viena no iezīmēm bija apzināta tieksme radīt vispārinātus simboliskus tēlus
Frīdrihs Šlēgelis (1772-1829)
Formulēja romantisma teorijas pamatprincipus
Noliedza normatīvo estētiku
Romantisko poēziju uzskatīja par universālu
Kopā ar brāli izstrādāja žanru teoriju
Lielu uzmanību veltīja romānam, kas pēc viņa domām spēja aptvert visas īstenības izpausmes formas
Ludvigs Tīks (1773-1853)
Galvenokārt pievērsās folklorai
Apdarināja un stilizēja vācu viduslaiku tautas grāmatu saturu
Rakstīja:
Dzeju
Romānus
Likteņdrāmas
Ironiskas komēdijas.…
