Terminu „Neoklasisms” pirmo reizi sāka lietot Veblens (Tursteins Veblens 1857. – 1929.gadam, amerikāņu ekonomists), lai raksturotu Maršalu (1920) un maršaliešu ekonomiku.
Veblena atvasinājums šī vārda lietošanai ieguva svarīgumu īpaši 20.gs. 20. un 30. gados. Ir skaidrs, ka maršaliešu ekonomikas ‘neoklasiskā’ priekšstata parādīšanās iekļāva vismaz daļēji, Maršala izpratnes – par kontinuitāti starp viņā paša ekonomisko teoriju un klasiskās tradīciju – pieņemšanu.
Termina lietošana pēc šīs nozīmes tika pieņemta pēc 2. Pasaules kara.
Ekonomiskās izaugsmes neoklasiskās teorijas sāk attīstīties no 50 –to gadu vidus. Neoklasiķi kritizēja neokeinsiānistu ekonomiskos postulātus, kur valstij ilglaicīgi perspektīvā tika paredzēta galvenā regulatora loma kapitāla uzkrāšanas procesā.…
