Alkoholisms un alkoholiskās psihozes

Ar vārdu alkoholisms sociālajā nozīmē saprot kā pārmērīgu alkoholisku dzērienu lietošanu, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un atsaucas uz darbu, sadzīvi un sabiedrības labklājību. Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir slimība, kura rodas sistemātiskas alkoholisku dzērienu lietošanas rezultātā un kuru izraisa alkohols kā narkotiska viela. Pēc statistikas datiem, hronisko alkoholiķu skaits pasaulē pieaug. Hroniska alkoholisma rašanās pamatā ir alkohols, bet tas nav vienīgais faktors. Nozīme ir arī organisma īpatnībām, jo dažiem cilvēkiem alkohols izraisa raksturīgas izmaiņas samērā lēni, turpretī citiem katastrofāli ātri var attīstīties alkoholismam raksturīgā personības degradācija. Par alkoholiķiem vieglāk kļūst cilvēki ar rakstura pataloģiju premorbīdā – psihopātiskas un primitīvas personas ar šauru interešu loku, kā arī tie cilvēki, kuri alkoholu sāk lietot agri, līdz 20 gadu vecumam. Mēs bieži redzam un dzirdam vārdus “PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA IR KAITĪGA JŪSU VESELĪBAI”. Tas nozīmē, ka alkoholiķu dzērienu pārmērīgas lietošanas gadījumā rodas izmaiņas galvas smadzenēs, kā arī deģeneratīvas izmaiņas iekšējos orgānos – aknās, nierēs, kuņģī un zarnu traktā. Izdala vairākas alkoholisma stadijas. • S a d z ī v e s a l k o h o l i s m s; • H r o n i s k a i s a l k o h o l i s m s. Kas ir psihoze? Psihoze ir psihisks traucējums, kas var izpausties ar dažādiem simptomiem. Visbiežāk psihoze izpaužas ar aptumšotu apziņu, neadekvātu reālās pasaules uztveri, ar dažādām normālai psihiskai neraksturīgām parādībām (murgi, halucinācijas u.c.), uzvedības traucējumiem, kas ievērojami atšķiras no ierastās šī cilvēka uzvedības. Psihozes var izraisīt dažādi faktori - viens no tiem ir alkohols.