Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Vidzemes reģiona dabas tūrisma ūdeņu resursu atšķirības', 1.
  • Konspekts 'Vidzemes reģiona dabas tūrisma ūdeņu resursu atšķirības', 2.
  • Konspekts 'Vidzemes reģiona dabas tūrisma ūdeņu resursu atšķirības', 3.
  • Konspekts 'Vidzemes reģiona dabas tūrisma ūdeņu resursu atšķirības', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Iekšzemes ūdeņus iedala pazemes ūdeņos un virszemes ūdeņos. Virszemes ūdeņi veido pastāvīgas ūdensteces (strauti, upes, meliorācijas novadgrāvji) un ūdenstilpnes (ezeri, ūdenskrātuves). Iekšzemes ūdeņu daudzumu un izvietojumu valsts teritorijā nosaka ģeogrāfiskais novietojums, klimats, reljefs un ģeoloģiskā uzbūve.
Pazemes ūdens resursi
Pazemes ūdeņi ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Vidzeme var lepoties ar salīdzinoši lielu avotu skaitu. Šajā reģionā sastopami arī minerālūdens avoti (nātrija hlorīda sālsūdens), kurus izmanto ārstniecībā un pārtikā, un kuri ir plaši pazīstami : Valmieras, Mangaļu, Piltenes. No 120 Latvijā esošajiem svētavotiem vai veselības avotiem, liels to skaits ir Vidzemē. Kā populārākos var minēt: Cēsu Svētavots, Liepas Lielās Ellītes avots, Vaidavas Stoķu veselības avots, Kocēnu Polbrenču veselības avots, Tirzas Zvanulejas veselības avots, Mazsalacas velna Skābuma Ķērne. Arī no Latvijas izcilākajiem avotiem lielākā daļa atrodas Vidzemē: …

Autora komentārsAtvērt
Atlants