Varenā Romas impērija tika sadalīta divās daļās 4 g. s., kad ķeizari Konstantīns un Teodosijs izveidoja rietumu un austrumu Romas valsti. Austrumu daļa, saukta Bizantija, izveidojās par patstāvīgu universālu valsti, kas sakausēja Aleksandra Lielā pasaules valsts atliekas un tās augsto kultūru ar kristīgo ticību kā valsts reliģiju. Jaunās pasaules valsts galvaspilsēta bija Konstantīna celtā Konstantinopole, kuru iesvētīja 330.gadā. Pilsēta bija svarīgs satiksmes centrs. Bizantijas valstī apvienojās vairākas tautas – trāķieši, illirieši, slāvi, bulgāri, armēņi, sīrieši, turkmēņi u.c. Vadošā loma kultūras jomā piederēja romiešiem un grieķiem, tomēr vienojošā kristīgā ticība sakausēja vairāku tautu kultūras vienotajā Bizantijas kultūrā. …
