Mēs ar ģimeni dzīvojām pārticībā un saticībā, līdz tam brīdim, kad aiz loga parādījās asiņaina saule.
Ģimenē bijām es, mana sieva un divi jauki zēni.
Kad Latvija tika ierauta karā mēs domājām, ka mūsu dienas ir skaitītas, bet mēs nolēmām cīnīties, tāpēc kad kritās rubļa vērtība, un no apgrozības izņēma zeltu un sudrabu, skrējām uz bodi un ņēmām pirmās nepieciešamības preces – miltus, sāli, sērkociņus, jo šīs lietas ātri vien pazuda no veikalu plauktiem.
Karš nelabvēlīgi ietekmēja mūsu iztikas avotu – lauksaimniecību. Daudzus no maniem paziņām aizsūtīja uz Austrumprūsiju.…
