. Teorētiskais pamatojums
Reljefa mezoformas ir zemes virsas nelīdzenumi, kas rada reljefa lielformu saposmojumu. Mezoformu grupa aptver vaļņus, paugurus, ieplakas un to atvasinājumus – paugurmasīvus, paugurgrēdas un paugurvaļņus, kā arī ielejas un katlienes. Šo mezoformu sakopojumi rada pauguraines, paugurotus, viļņotus un plakanus līdzenumus. Atsevišķu reljefa formu lielums vairākumā gadījumu ir simti vai tūkstoši kvadrātmetru, relatīvie augstumi mērāmi metros vai desmitos metru, reti pārsniedz 100 metrus. Šīs formas var attēlot liela mēroga kartēs (M l:50 000, l:25 000). Sīka mēroga kartēs tās parasti apzīmē ar ārpusmēroga simboliem.
Reljefa mezoformas ir ģenētiski atšķirīgas. Latvijā pārsvarā ir izplatītas dažādas ar ledāja darbību saistīto procesu radītās reljefa mezoformas, kuras leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaimeta vietām ir ievērojami pārveidotas fluviālo, limnisko, jūras krasta, karsta, sufozijas un citu procesu rezultātā.…
