Jēdziens demokrātija (sengrieķu demos 'tauta', kratos 'vara') burtiski nozīmē "tautas vara". [3] Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atsevišķu valstij svarīgu pieņemšanā vai grozīšanā iespējamas arī visu pilsoņu balsojums. Pirms 2500 gadiem Senajā Grieķijā Atēnās praktizēja šādu demokrātijas paveidu. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskās demokrātijas: tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.
Skolu dzīvē jēdziens “demokrātija” nav vairs nekas jauns, tomēr demokratizācijas process un visu demokrātijas principu ieviešana skolu ikdienā ir problēma. [1] Par to liecina gan tas, ka skolēni joprojām ir bailīgi savu uzskatu paušanā, gan tas, ka skola nepiedāvā iespēju katram indivīdam darboties un rīkoties, uzņemties atbildību par notiekošo skolā, kā arī piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Viena no skolēnu iespējām darboties un brīvi paust savu viedokli skolā ir skolēnu līdzpārvalde, parlaments vai pašpārvalde, atkarībā no tā, kā kurā skolā to sauc. Tā kā skola ir sabiedrības modelis, tad skolēnu līdzpārvalde ir vieta, kur skolēni apgūst modeli, pēc kura funkcionē visa sabiedrība kopumā. Tas ir iemesls, kāpēc skolu līdzpārvaldēm un to darbībai ir milzīga nozīme demokratizācijas procesā, t.i., mācīt skolēnus domāt un darboties demokrātiski.
…
