Šajā rakstā tika pētīta ziņu plūsma, kas pastāv starp Igauniju un Jaunzēlandi no vienas puses un Latviju no otras, un tas tika darīts, izmantojot Kuo-jena Tsenga (Tsang) izveidoto sociālās tuvības (social propinquity) teoriju. Šī teorija tiecas skaidrot atšķirības ziņu plūsmā no dažādām valstīm (ziņu daudzumu un pozitīvu vai negatīvu ievirzi) ar to, cik sociāli tuva ir konkrētā valsts. Autors aizstāv uzskatu, ka ziņu plūsma no valstīm, kas ir sociāli tuvākas (ja valstīm ir kopīgs vēsturiskais, ekonomiskais utt. fons, to sociālās un kulturālās attiecības ir tuvākas), ir spēcīgāka – ziņas pienāk biežāk, turpretī no valstīm, kas nav sociāli tuvas, ziņas pienāk reti, un tās visbiežāk ir negatīvas. Tsenga izveidotais modelis parāda, ka sociālajam tuvumam (un ar to saistītajām ziņu plūsmas īpatnībām) ir dažādas gradācijas.
Lai pārbaudītu Tsenga sociālās tuvības teoriju, tika analizēta ziņu plūsma trīs Latvijas lielākajos ziņu portālos – delfi.lv, tvnet.lv un apollo.lv – 2011. gada decembrī. Ar kontentanalīzes palīdzību tika noteikts, kāda ir ziņu ievirze: (1) pozitīva vai neitrāla; (2) negatīva (militāri konflikti, korupcija, dabas katastrofas utt.). Tika arī fiksēts kopējais ziņu skaits no katras valsts decembrī, lai pārbaudītu Tsenga apgalvojumu, ka sociālā tuvība ietekmē pienākošo ziņu skaitu. Pētāmās valstis – Igaunija un Jaunzēlande – tika izvēlētas tāpēc, ka viena no tām ir Latvijai sociāli tuva, bet otra sociāla tāla valsts, kā arī nevienā no šīm valstīm nenotiek karadarbība (šis aspekts varētu ievērojami palielināt negatīvo ziņu skaitu).
Tsenga teorija veidota kā pienesums sistēmteorijām, kas raksta tapšanas laikā (90. gadu sākums) attīstījās un atradās pētnieku uzmanības lokā. …
