KOPĪGA LAUKSAMNIECĪBAS POLITIKA. Kopējā lauksaimniecības politika ir viena no vecākajām un strīdīgākajām politikām Eiropas Savienībā. Tā ir strīdīga, jo tā ir dārga, izšķērdīga un videi nedraudzīga. Tādēļ tai bija nepieciešamas straujas reformas.
Sākotnēji šīs politikas mērķi bija:
vairot lauksaimniecības produktivitāti,
nodrošināt fermeriem noteiktu dzīves standartu,
stabilizēt lauksaimniecības tirgus,
garantēt regulāru pārtikas piegādi,
nodrošināt pircējiem saprātīgas, mērenas cenas.
Kopīgās lauksaimniecības politikas izveidošana, kā arī kopīgās ārējās ekonomiskās robežas (tarifu) noteikšana, padarīja Eiropas ekonomiskās kopienas darbību redzamu, taustāmu un arī neatgriezenisku. 1957. gada 25. maijā uz Romas līguma 38. panta pamata izveidojās juridisks pamats kopīgajai lauksaimniecības politikai – Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidei (EEK). Tika uzskatīts, ka ekonomiskā integrācija nebūtu iespējama, bez integrācijas procesa lauksaimniecībā. …
