Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 1.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 2.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 3.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 4.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 5.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 6.
  • Referāts 'Valsts loma ekonomikā Latvijā un pasaulē', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Līdz ar ražošanas un finansu globalizāciju valsts loma samazinās. Tādas starptautiskas organizācijas kā Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO), Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Pasaules banka (PB) nosaka starptautiskos tirdzniecības un finansu noteikumus, kuriem jāpakļaujas ikvienai valstij, kas vēlas saņemt aizdevumus jeb veikt tirdzniecību starptautiskajā tirgū. Valstis nevar izvēlēties alternatīvus ekonomiskā attīstība ceļus, bet gan tikai darboties globālo firmu un tirgu interesēs un nodrošināt to vajadzību piepildīšanu. Valsts nedrīkst atbalstīt ne tiešā, ne slēptā veidā vietējos ražotājus, jo pēc PTO noteikumiem šāda valsts intervence tiek dēvēta par tarifu un netarifu barjerām, par kuru nojaukšanu iestājas visas PTO dalībvalstis. Ir skaidrs, ka šāda politika darbojas lielo transnacionālo korporāciju (TNK) interesēs, jo tikai tās spēj ražot un tirgot visas pasaules mērogā. Pašlaik pasaulē ir radīta tāda ekonomiskā sistēma, kurā TNK var bez ierobežojumiem iepirkt lētākās izejvielas, ražot tur, kur vislētākais darbaspēks, tehnoloģiju attīstības rezultātā, lēti transportēt savu produkciju uz jebkuru pasaules valsti un pārdod par ļoti dārgu naudu. Šī TNK fleksibilitāte apdraud vietējos ražotājus, jo tie nav spējīgi konkurēt šādos tirgus apstākļos. Tādējādi valstu mazie un vidējie uzņēmumi un ekonomiskā attīstība kopumā tiek pakļauta papildus riskam un lielākiem draudiem.
It īpaši negatīvi šie globalizētās ekonomikas apstākļi ietekmē darbaspēku. Neoliberālā pārliecība ir, ka darba tirgum ir jābūt pēc iespējas fleksibākam, lai gadījumā, ja vienā sfērā strādājošie zaudē darbu, darbaspēku var novirzīt uz citām sfērām. Šī ideja gan nav vainagojusies panākumiem. Darbaspēks pārsvarā vēl joprojām ir ļoti neelastīgs un nemobils. Savukārt darba likumdošanas liberalizācija ir radījusi apstākļus, ka valsts vairs negarantē ne izdzīvošanai atbilstošu iztikas minimumu, ne darba drošību, ne nostrādāto stundu skaitu. TNK, protams, visu apskata caur peļņas prizmu - ja kādas valsts darba likumdošana tai palielina ražošanas izmaksas, tā pārceļas uz to valsti, kurā valsts neregulē darba tirgu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants