Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 1.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 2.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 3.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 4.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 5.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 6.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 7.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 8.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 9.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 10.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 11.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 12.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 13.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 14.
  • Prezentācija 'Sengrieķu mīti un varoņteikas', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Apollons   
  Atēna   
  Hermejs   
  Dionīss   
  Afrodīte   
  Aīds   
  Prometejs   
  Pandora   
  Arejs   
Darba fragmentsAizvērt

Pandora
Izcelšanās. Zevs pavēlēja Hēfaistam radīt brīnumaini daiļu sievieti, pēc izskata līdzīgu nemirstīgajām dievēm. Kad šis smalkais darbs bija veikts, Atēna iemācīja pirmajai sievietei brīnišķos sieviešu rokdarbus; Afrodīte apveltīja viņas seju ar daiļiem vaibstiem un acis ar valdzinošu mirdzumu; Hermejs deva tai noslēgtu un pieglaimīgu raksturu reizē ar apvārdošanas mākslu. Beidzot viņu ietērpa zeltā, izrotāja ar ziedu vainagu un nosauca par Pandoru.
Portretējums. Viņai acis bija kā mirstīgajai dievietei. Viņai bija maiga balss. Atēnas izausts skaists mirdzošs tērps, Afrodītes dotā neatvairāmā pievilcība. Zelta rotas un pavasara ziedu vainags.
Veikums. Atverdama Pandoras mucu, viņa ar Prometeja brāli Epimeteju, ar ko bija precējusies, pasaulē ieviesa visas bēdas, raizes, ciešanas un likstas un tās kā kraukļi apsēda nelaimīgo cilvēci.
Asociācijas. Pandora man asociējas ar visām dzīves bēdām, neveiksmēm, ciešanām un raizēm.

Arejs
Arejs bija sengrieķu kara dievs.
Izcelšanās. Arejs bija Zeva un Hēras dēls. Bērnībā viņš šķita pavisam neapdāvināts, tāpēc viņu nodeva audzināšanā pie viena no titāniem. Skolotājs pats neko neprata un savu skolnieku nodarbināja vienīgi ar fiziskiem vingrinājumiem. Viņš attīstīja Areja muskuļus un pārliecināja savu skolnieku par to, ka vislielāko prieku sagādā karš.
Portretējums. Mākslinieki Areju attēloja kā jaunu, spēcīgu vīrieti, dažkārt ar bārdu un pilnā apbruņojumā, bet biežāk – kailu un bez bārdas.
Veikums. Arejs pasūtīja pie Hēfaista veselu arsenālu zobenu, vairogu un šķēpu un devās uz zemi. Cilvēki līdz tam laikam nepazina karotāja arodu. Viņi nogalināja cits citu ārkārtīgi neprasmīgi. Saķildojušies pagrāba rungas vai akmeņus un cīnījās bez jebkādas apdomas. Visniknākās sadursmes beidzās ar dažiem puniem. Viņus darīja kareivīgus bailes vai savtība. Tikai Arejs iemācīja cilvēkiem cīnīties nesavtīgi, pamodināja viņos pašaizliedzīgu varoņgaru, un tie kļuva nežēlīgi. Tie darināja sev ieročus pēc Areja paraugiem un kļuva par karavīriem. No tā laika karš ieguva savu īsto nozīmi. Organizēta nesaudzība kļuva par skaistu, godpilnu un ienesīgu nodarbi.
Citāts.
Asociācijas . Arejs man rada asociācijas ar noziedznieku mūsdienās, jo tieši noziedznieki ir agresīvi, nežēlīgi, cietsirdīgi un tiem ir raksturīga nodevība, kā tas ir arī Arejam.

Autora komentārsAtvērt
Atlants