Vērtējums:
Publicēts: 28.08.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 1.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 2.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 3.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 4.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 5.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 6.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 7.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 8.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 9.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 10.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 11.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 12.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 13.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 14.
  • Referāts 'Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kas ir autortiesības?    4
1.1  Autortiesību izcelsme    4
1.2  Autortiesību definējums un būtība    5
2.  Blakustiesības    6
3.  Raidorganizāciju tiesības    7
4.  Skaņu ieraksti un muzikālie darbi    8
4.1  Skaņu ieraksti    8
4.2  Muzikālie darbi    9
5.  Pirātisms    10
6.  Tiesu prakse Latvijā    11
  Secinājumi    14
  Izmantoto literatūras avotu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Pirmās civilizācijas uzplaukuma laikā senajā Grieķijā un Romā darbu autori neuzskatīja, ka viņu nodarbošanos varētu apzīmēt ar vārdu profesija. Galvenokārt, autori darbus rakstīja dēļ tā, lai iegūtu slavu un atpazīstamību, nevis naudu un citus materiālos labumus, vienīgi tikai dzejnieki bija tie, kas vēlējās, lai par viņu darbu izmantošanu viņiem tiktu atlīdzināts. Lielākoties gan senajos, gan viduslaikos vairāk tika atzītas autora morālās, nevis ekonomiskās tiesības.
15. gs vidū Gutenberga izgudrotā drukāšana ar kustināmo metāla burtu rakstu krasi mainīja pastāvošo situāciju un rezultātā radās jauns bizness – iespiedēji un grāmatu pārdevēji, kuru darbs gan prasīja lielu ieguldījumu, jo papīrs un iespiedprese prasīja ļoti lielus naudas līdzekļus, taču laikam ritot, bizness tuvojās sabrukumam, jo izdevēji saskārās ar negodīgu konkurenci, kas izpaudās ar viņu izdoto grāmatu pārkopēšanu, taču šī situācija Anglijas un Francijas karaļu redzeslokā nepalika nepamanīta un jau 16. gs sākumā tika piešķirtas privilēģijas izdevējiem. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants