1.Menedžmenta hierarhija un menedžeru līmeņi.
Menedžmentu un menedžerus iedala trīs pakāpēs:
1)institucionālais – augstākais menedžeris;
2)vadības menedžments – vidējais menedžeris;
3)tehniskais un uzraudzības menedžments – zemākais menedžeris.
2.Menedžera prasmes un zināšanas.
1)konceptuālās prasmes un zināšanas – menedžera spēja domāt abstrakti un stratēģiski risināt ilgtermiņa problēmas. Nevar būt balstīts uz emocijām. Visvairāk nepieciešams augstākajiem menedžeriem.
2)Savstarpējo attiecību prasmes un zināšanas – spēja strādāt ar cilvēkiem, ieskaitot sarunas, tikšanās, motivēšana utt., nodrošina harmonisku savstarpējo attiecību sistēmu. Visvairāk nepieciešamas vidējā līmeņa menedžeriem.
3)Tehniskās prasmes un zināšanas – nozīmē spēju apgūt un lietot specializētos tehniskos procesus. Visvairāk nepieciešamas zemākā līmeņa menedžeriem.
4)Analītiskās prasmes un zināšanas – nozīmē menedžera spējas ātri novērtēt situāciju, noteikt problēmu un analizē to pirms lēmuma pieņemšanas.
3.Klasiskās menedžmenta teorijas.
1)zinātniskais menedžments – teorija par organizācijas darbībām un darbinieku attiecībām. Pārstāvji: F.Teilors, H. Gants, H. Emersons u.c.
2)Klasiskā organizācijas teorija – izskaidro organizācijas menedžmenta pamatus. Pārstāvji: H. Faijols, M. Vēbers, L. Urviks. Tā koncentrējas uz organizācijas attīstību kopumā un uz tās darbības efektivitātes paaugstināšanas metodēm.
1895. – 1930.gadi. Lika pamatus menedžmenta teorijas attīstībai nākotnē. Noteica menedžmenta galvenos principus, funkcijas un prasmes, kuras var izmantot arī mūsdienās. Koncentrēja uzmanību uz menedžmentu kā svarīgu zinātni.…
