Normunds bija princis, viņa tēvocis bija valsts karalis Targals, tāpēc Normunds bija labi nodrošināts un naudas viņam nekad netrūka. Var spriest, ka viņš bija precību vecumā un diezgan izskatīgs, jo viņš vēl nebija precējies, bet vairākas sievietes viņu vēlējās sev.
Normunds bija slinks un pats nevēlējās savā dzīvē kaut ko nopietnu sasniegt, bet turpināt laiski dzīvot uz tēvoča naudas rēķina:
‘’Targals
Vai neatceries, ka šis karaļvainags
Reiz tavu pieri rotāt var?
Normunds
Tas man
Par smagu! Mīļāks man šis rožu vaiņags,
To katru rītu varu uzlikt svaigu
Un dzīvi tā arvienu atjaunot.’’
Normunds vairījās no grūtībām un atbildības, viņš nevēlējās strādāt.
Viņš bija vieglprātīgs, jo viņam nemaz īsti nerūpēja savas tautas liktenis:
‘’Targals
Valsts labklājība tev gan maz ko rūp!
Normunds
Uz viņas labklājību, ha-ha-ha! –
Es taču uzdzeru.’’…
